Rītausmas stunda!

Reiz suns ar lapsu sastrīdējās, kuram stiprāki draugi. Pēdīgi nosprieda izmēģināt draugu spēkuar karu. Katrs var ņemt līdzi divus karavīrus, bet, kas tiks uzvarēts, tam jāmirst arī pašam. karalauks tika apzīmēts mežā, netālu no tās mājas, kur suns dzīvoja.
Noteiktā laikā drīz vien ieradās karalaukā lapsa ar mežacūku un lāci, bet suns nokavējās, nevarēdams tik īsā laikā dabūt savus biedrus. viņš aicinājis vispirms zirgu, bet tas aizbildinājies, ka saimnieks viņu esot nostrādinājis un viņš nevarot iet. Tad suns gājis pie vērša, bet tas arī atsacījies, teikdams, ka vakar, cinīti ārdot, esot samaitājis vienu ragu, tā ka tagad visa galva sāpot.
Laiks jau klāt, un, kas neieradīsies, tas būs karu pazaudējis. Ko nu sunim darīt? stiprāku draugu nedabūjis, viņš aicina kaķi ar gaili, kuri ir arī ar mieru iet sunim palīgā. Tā nu steidzas visi trīs uz mežu, lai nenokavētos par daudz...
Turpinājumu skatieties video...

Lāčplēša diena

Dosimies visi kopā 11. novembrī plkst. 16.00 uz Pilsētas laukumu, kur notiks tradicionālā militārā parāde, kurā piedalīsies Zemessardzes 45. kājnieku bataljona zemessargi. Pēc parādes pasākuma dalībnieki ar iedegtām lāpām rokās dosies gājienā cauri pilsētai uz Annas kapiem, kur notiks piemiņas brīdis brīvības cīnītāju piemiņai.

MĀRTIŅDIENA (10.novembris)

Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena;
kad varētu mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!
(Latviešu tautasdziesma)




Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi (10.novembrī) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tas ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi! Līdz ar 10.novembri beidzas veļu laiks un sākas ziemas masku gājieni. Sākas ķekatās iešanas jeb budēļu laiks, kas turpinās visu ziemu – līdz pat Meteņa dienai. Budēļus Mārtiņos sauc arī par mārtiņbērniem, mārtiņiem, budēļiem, buduļiem, kūjniekiem, čigāniem, bet to iecienītākās maskas – lācis, dzērve, kaza, nāve, garā sieva, īsais vīrs un čigāns, kuru ierašanās sētā nes auglību un svētību.
Mārtiņa zīme – mārtiņgailis – ir gaismas un uguns simbols.
Mārtiņos klāj baltu galdautu, jo tuvojas ziema; rotā baltām svecēm un mārtiņrozēm. Mārtiņdienas galvenais ēdiens ir gaiļa vai vistas cepetis. Sākot no XVIII gadsimta, to izkonkurējis pildītas zoss cepetis, kuru esam aizguvuši no vācu virtuves. Saistībā ar Saules ritējumu vēlamas apaļas formas, piemēram, zirņu pikas jeb pītes. Galdā obligāta arī baltmaize, pīrāgi un alus.

Ticējumi.

• Ja Mārtiņa dienā salst - ap Ziemsvētkiem būs silts laiks.
• Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra - ziemā būs liels sals.
• Ja Mārtiņi miglaini - būs silta, mīksta ziema (Šogad -2009.gadā Mārtiņdiena ir miglaina, vērosim ziemu un pārbaudīsim, vai ticējums piepildās).
• Ja Mārtiņos kokos ir sarma - nākamgad būs daudz augļu!

9. - 15. novembris - Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa

Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa tiks atklāta 9. novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kuros bērni tiks iepazīstināti ar latviešu tautas pasaku „Zvēru karš” un Astrīdas Lindgrēnes romāna „Brāļi Lauvassirdis” 10. nodaļu.

Kuldīgas Bērnu Literatūras centrs saviem lasītājiem piedāvā arī konkursu "Vai pazīsti A.Lindgrēnes daiļradi". Lai piedalītos konkursā ir jāatbild uz 10 jautājumiem, kurus var saņemt bibliotēkā vai atrast 5.novembra laikrakstā "Kurzemnieks". Atbildes iesniegt Bērnu literatūras centrā līdz 13. novembrim.

Pasaku Tēvam - 150!

Ievadā bibliotekāre pastāstīja par Ansi Lerhi Puškaiti, par viņa unikālo un nenovērtējamo darbu latviešu vēstītājfolkoloras pierakstīšanā un saglabāšanā!

Kopā pārveidoja pasaku "Kuilītis"- tika izmantots pasakas 'skelets' un skolēni sauca īpašības vārdus, kuri jauktā secībā tika ievietoti tekstā. Rezultāts sanāca smieklīgs un amizants.

Tad bērni portālā http://www.pasakas.net/ noklausījās pasakas "Kuilītis" orģinālversiju un vienlaicīgi ar šo lasījumu bibliotekāre skolēniem parādīja papīra teātri! Turpinājumā dalībniekiem bija līdzīgs uzdevums - jāsadalās komandās un jāizveido no pasakām papīra teātris, kurš aizraujoši jāparāda saviem klasesbiedriem.

Notika spēlēšanās ar pasakām stundas garumā!

Teiksmainā Kuldīga!

1.oktobrī, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Latvijas Bibliotēku tīkla "Stāstu bibliotēkas" projekta ietvaros norisinājās stāstīšanas tradīciju veicinoša aktivitāte. Šis pasākums tika rīkots sadarbībā ar biedrību KKMC "Kūrava" un Kuldīgas stāstniecēm Liesmu Lagzdiņu un Inesi Šmuksti.

Lasošie Bērnu žūrijas eksperti apmeklēja 5 teiksmainākās vietas Kuldīgā - Ventas rumbu, Svētās Katrīnas baznīcu, Galma aptieku, Stafenhāgena namu unVirspilskunga namu, kur dalībnieki noklausījās teikas, nostāstus par šīm vietām un izpildīja kādu noteiktu uzdevumu. Noslēgumā rakari kopīgi ēda kliņģeri, dzēra siltu tēju , jo bija ļoti nosaluši (laikapstākļi viņus nemaz nelutināja - lija lietus, pūta stiprs vējš - valdīja tāda mazliet baisa noskaņa) un lasīja pašu sacerēto pasaku!