Visi saka, visi saka:Mārtiņdiena, Mārtiņdiena;
kad varētu mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!
(Latviešu tautasdziesma)
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi (10.novembrī) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tas ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi! Līdz ar 10.novembri beidzas veļu laiks un sākas ziemas masku gājieni. Sākas ķekatās iešanas jeb budēļu laiks, kas turpinās visu ziemu – līdz pat Meteņa dienai. Budēļus Mārtiņos sauc arī par mārtiņbērniem, mārtiņiem, budēļiem, buduļiem, kūjniekiem, čigāniem, bet to iecienītākās maskas – lācis, dzērve, kaza, nāve, garā sieva, īsais vīrs un čigāns, kuru ierašanās sētā nes auglību un svētību.
Mārtiņa zīme – mārtiņgailis – ir gaismas un uguns simbols.
Mārtiņos klāj baltu galdautu, jo tuvojas ziema; rotā baltām svecēm un mārtiņrozēm. Mārtiņdienas galvenais ēdiens ir gaiļa vai vistas cepetis. Sākot no XVIII gadsimta, to izkonkurējis pildītas zoss cepetis, kuru esam aizguvuši no vācu virtuves. Saistībā ar Saules ritējumu vēlamas apaļas formas, piemēram, zirņu pikas jeb pītes. Galdā obligāta arī baltmaize, pīrāgi un alus.
Ticējumi.
- Ja Mārtiņa dienā salst - ap Ziemsvētkiem būs silts laiks.
- Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra - ziemā būs liels sals.
- Ja Mārtiņi miglaini - būs silta, mīksta ziema (Šogad -2009.gadā Mārtiņdiena ir miglaina, vērosim ziemu un pārbaudīsim, vai ticējums piepildās).
- Ja Mārtiņos kokos ir sarma - nākamgad būs daudz augļu!
