pirmdiena, 2014. gada 17. februāris

Atceroties rakstnieku Herbertu Dorbi


Šajā gadā pedagogam un rakstniekam Herbertam Dorbem aprit 120. dzimšanas diena. Lai atcerētos rakstnieku, Bērnu literatūras centrs ciemos bija aicinājis H. Dorbes muzeja vadītāju Inesi Aidi.

Sirsnīgais un izjustais Ineses Aides stāstījums aizveda mazos klausītājus (Kuldīgas Centra vidusskolas 2.a un 2.c klases skolēnus) senā pagātnē. Tik senā, kurā nebija vēl dzimuši klausītāju vecvecāki. Herberts Dorbe dzimis Zūrās, mājās „Zuši” – apkārt bijis mežs, netālu tecējusi Venta. Vienas no bērnības spilgtākajām atmiņām rakstniekam saistās ar kuģīša sagaidīšanu, kurš katru dienu kuģojis no Ventspils līdz Piltenei.
Rakstnieka ģimenē auguši vēl divi brāļi un māsa. Vecākais brālis bijis skolotājs, un Herberts no agras bērnības arī gribējis būt skolotājs. Sākumā strādājis Užavā par skolotāja palīgu – mācījis lasīt un rēķināt mazos bērnus, vēlāk, pašmācības ceļā sagatavojoties un noliekot tautskolotāja eksāmenu, strādājis dažādās Ventspils novada skolās. Rakstnieka spalvai pieder arī trīs mācību grāmatiņas. Savas daiļrades sākumā Herberts Dorbe rakstījis pieaugušajiem, bet vēlāk no pasakām dzejā, kuras rakstnieks stāstījis savām meitām, tapušas bērnu grāmatiņas „Izas dziesmiņas”, „Aina ar brālīti meklē cālīti”, „Vīrs un vārds” un „Kas notika kaķpēdiņu bulvārī” – grāmatiņa par kaķu skolu, kurā, kā katrā skolā, tiek mācīti dažādi priekšmeti, piemēram, tumšo kaktu ģeogrāfija un peļu valodas stunda.

Savā garajā mūžā (Herberts Dorbe nodzīvoja 89 gadus) rakstnieks kolekcionēja dažādus priekšmetus (pavisam to ir 300). Tos viņš saucis par senču putekļiem. Tā arī mājas Ventspilī, kurās rakstnieks dzīvoja, ieguvušas savu nosaukumu „Senču putekļi”.

Tikšanās noslēgumā klausītājiem vajadzēja ievietot dzejoļos trūkstošos vārdus un atminēt krustvārdu mīklu.

Aija Lubiņa
Kuldīgas Centra vidusskolas bibliotekāre


Rakstnieka H. Dorbes grāmatas bibliotēkas elektroniskajā katalogā skatīt ŠEIT.

Ieskats rakstnieka muzejā:

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana